😔 Sēras darbā - biežāk nekā domājam...

🌧️ Zaudējumi darbā, piemēram, amata vai kolēģa zaudēšana, var būt tikpat emocionāli sāpīgi kā personiskie zaudējumi. Darbinieki sēro ne tikai par zaudētajiem tuviniekiem, bet arī par netaisnību un pārmaiņām profesionālajā dzīvē.

Kas ir sēras?

Sēras (grief, mourning) ir emocionāla un psiholoģiska reakcija uz zaudējumu, parasti saistīta ar kādas nozīmīgas personas, attiecību, statusa vai situācijas zaudēšanu. Sēras ir dabisks process, kas ļauj cilvēkam pakāpeniski pārvarēt zaudējumu un pielāgoties dzīvei pēc šīm izmaiņām.

Kā sērošana var izpausties darbā?

• Darba vai amata zaudēšana

Darbinieki, kuri zaudē savu darbu reorganizācijas vai atlaišanas dēļ, var izjust skumjas un šoku. It īpaši, ja viņi ir ieguldījuši daudz laika un pūļu savā amatā.

• Vadītāja lomas zaudēšana
• Aiziešana pensijā
• Izmaiņas kolektīvā vai darba apstākļos

Krasas izmaiņas darba vidē, piemēram, restrukturizācija vai jaunu komandas locekļu pievienošanās.

• Netaisnīga rīcība

Piemēram, diskriminācija, nevienlīdzīga attieksme vai informācijas slēpšana.

• Izstumšana vai izolācija kolektīvā

Izstumšana vai sociāla izolācija darba vietā var radīt emocionālu spriedzi, kas izraisa sēras par piederības sajūtas zaudēšanu.

• Kolēģa zaudēšana

Kolēģa nāve vai aiziešana no darba, it īpaši, ja ir bijušas tuvas attiecības vai kolēģis ilgi strādājis šajā darba vietā.

Kā sēras var izpausties?

• Fiziski:

Muskuļu saspringums, Smaguma sajūta krūtīs, Galvassāpes, Sirds ritma izmaiņas, Imunitātes pavājināšanās, Nogurums, Miega traucējumi, Apetītes izmaiņas, Fiziskas sāpes, u.c.

• Uzvedībā un kognitīvi:

Izvairīšanās no mijiedarbības, Izolācija, Samazināta produktivitāte un koncentrēšanās spējas, Šaubas, Neorganizētība, Grūtības pieņemt lēmumus, Pastāvīgas raizes, Pārdomas par dzīves jēgu un nāvi, Izvairīšanās no darba, Darba kavēšana, neierašanās darbā, Perfekcionisms vai izvairīšanās no uzdevumiem, u.c.

• Emocionāli:

Dziļas skumjas, Bieža raudāšana, Dusmas, Vainas izjūta, Kauns, Bezcerība, Tukšuma sajūta, Nostalģija un idealizācija, Bezpalīdzība, Apjukums, Uztraukums , Aizkaitināmība, Intereses zudums, Pārmērīga jūtība pret kritiku, Ilgas, kavēšanās pagātnē u.c.

Sērošanas stadijas:

Piecas sērošanas stadijas pēc psihoterapeites Elizabetes Kibleres-Rosas (Elisabeth Kübler-Ross):

1. Šoks

Priekšstāvoklis pirms sēru stadijām. Tas rodas uzreiz pēc zaudējuma vai šokējošas ziņas. Cilvēks var izjust neapzinātu apjukumu, atsvešinātību no realitātes. Reakcijas bieži ir automātiskas, nespēja reaģēt vai pilnībā apzināties zaudējumu.

2. Noliegums

Neticība notikušajam. Nespēja pieņemt zaudējumu, tā noliegšana, atsakoties pieņemt realitāti. Emocionāla sastinguma stāvoklis, kas uz laiku pasargā no ciešanām. "Tas nevar būt noticis." "Tā nav taisnība, drīz viss atgriezīsies, kā bija."

3. Dusmas

Kad zaudējums ir apzināts parādās dusmas, kas var būt vērsta pret sevi, citiem vai pat situāciju kopumā. Dusmas var tikt vērstas pret ikvienu, kurš mēģina mierināt vai samierināties ar situāciju. "Kāpēc tas notika ar mani?" "Tas ir netaisnīgi!" "Kā viņi varēja man to nodarīt?"

4. Tirgošanās jeb kaulēšanās

Centieni sarunāt vai izdarīt kaut ko, lai mainītu situāciju. Tiek apdomātas dažādas tiešas un netiešas vienošanās, lai izvairītos no zaudējuma vai mazinātu to. "Ja tikai es būtu rīkojies citādi, tas nenotiktu." "Es darīšu visu, ja vien tas atkal būs kā agrāk."

5. Skumjas, depresija

Parādās pēc tam, kad saprot, ka tirgošanās nav iespējama un ka zaudējums ir neizbēgams. Dziļas skumjas, izmisums, tukšuma sajūta, bieža raudāšana emocionālās spriedzes mazināšanai. Sapratne par zaudējuma realitāti un to, ka izmaiņas ir neatgriezeniskas. "Man nav vairs nekādas jēgas turpināt." "Kāpēc man vispār pūlēties?"

6. Pieņemšana

Iekļauj eksperimentēšanu, lēmumu pieņemšanu un integrāciju. Pakāpeniska zaudējuma pieņemšana un pielāgošanās jaunajai realitātei. Samierināšanās ar zaudējumu. Tas nenozīmē, ka sāpes ir pilnībā pazudušas, bet cilvēks sāk pieņemt jauno realitāti un meklēt veidus, kā dzīvot tālāk. "Tas ir noticis, un man jāsāk virzīties uz priekšu." "Es atradīšu jaunu ceļu."

1. Eksperimentēšana

Apsvēršana, kā dzīvot tālāk pēc zaudējuma. Jaunu veidu izmēģināšana, kā pielāgoties jaunajai realitātei vai situācijai. Tas var ietvert jaunu attieksmi pret darbu vai attiecībām, vai arī praktisku izmaiņu veikšanu dzīvē.

2. Lēmumu pieņemšana

Aktīvāka lēmumu pieņemšana par nākotni, pamatojoties uz jauno situāciju. Tā var būt jaunu mērķu izvirzīšana, plānu veidošana vai jaunu soļu speršana.

3. Integrācija

Ne tikai zaudējuma pieņemšana, bet arī tā iekļaušana savā personīgajā pieredzē un identitātē. Zaudējums kļūst par daļu no dzīves pieredzes, neapturot virzību uz priekšu.

Sēru stadijas nav lineāras, un katrs tās piedzīvo atšķirīgi - ne visi iziet visas stadijas, un to ilgums un intensitāte var būt dažāda, atkarībā no indivīda, zaudējuma smaguma un saņemtā atbalsta.

Stadijas var piedzīvot dažādā secībā un atgriezties pie iepriekšējām, pirms nonāk pie pieņemšanas.

Ko darīt, ja piedzīvoju sēras darbā?

• Pieņem savas emocijas

Neignorē vai neapspied sēras. Pieņem, ka tā ir normāla reakcija uz zaudējumu vai netaisnīgu rīcību.

• Dod sev laiku

Sērošana prasa laiku, un ir svarīgi to apzināties, lai nepārmestu sev par izjustām emocijām.

• Runā par to

Runā, dalies ar savām izjūtām un situāciju drošā vidē.

• Paud savas vajadzības

Ja nepieciešams laiks atelpai vai elastīgākam darba režīmam, paud savas vajadzības vadītājam.

• Neaizmirsti par līdzsvaru starp darbu un atpūtu

Saglabā dienas struktūru, pielāgojot slodzi. Iekļauj pauzes savā ikdienā.

• Meklē atbalstu

Profesionāla psiholoģiskā palīdzība, supervīzijas. Palīdzības lūgšana kolēģiem saistībā ar darba pienākumiem.

• Rūpējies par savu veselību

Pievērs uzmanību pamatvajadzībām - miegam, uzturam un fiziskajām aktivitātēm.

• Centies saglabāt profesionālo saikni

Ja iespējams, veic mazākus darbus vai pienākumus, kas ļauj saglabāt saikni ar profesionālo dzīvi.

• Esi līdzjūtīgs pret sevi

Sērošanas process ir individuāls un prasa laiku. Ja nepieciešams, dod sev atpūtu.

• Pārdomā nākotni

Izmanto sēras kā iespēju pārvērtēt savus profesionālos mērķus un apsvērt jaunus izaugsmes virzienus.

Kas var kavēt sērošanu? - Tās ir ierobežojošās pārliecības un uzskati

Piemēram:

1. "Tikai personiski zaudējumi izraisa sērošanu darbā."

Realitāte: Sērošana par profesionāliem zaudējumiem, piemēram, amata vai kolēģa zaudēšanu, ir tikpat emocionāli dziļa kā personiskie zaudējumi. Darbs ir liela cilvēka identitātes daļa, un zaudējums šajā jomā var izraisīt lielu emocionālu stresu.

2. "Sērošanai jānotiek ārpus darba."

Realitāte: Cilvēki ir emocionālas būtnes, un sēras nevar vienkārši atstāt mājās. Sērošana ietekmē darba sniegumu, attiecības ar kolēģiem un produktivitāti.

3. "Sērošana nedrīkst traucēt darba pienākumus."

Realitāte: Sēras ietekmē koncentrēšanās spējas, produktivitāti un garastāvokli, kas var traucēt darba pienākumu veikšanu. Darbiniekiem var būt nepieciešams laiks, lai emocionāli atveseļotos, pirms atgriežas pie vecā darba ritma un produktivitātes.

4. "Ja darbinieks ir atgriezies darbā, viņš ir pārvarējis sēras."

Realitāte: Atgriešanās darbā nenozīmē, ka cilvēks ir pilnībā atveseļojies no zaudējuma. Sēras ir ilgstošs process, un cilvēks var turpināt izjust tās sekas pat pēc atgriešanās darbā.

5. "Cilvēki ātri pārvar zaudējumus darbā."

Realitāte: Zaudējumu pārvarēšanai nav noteikta termiņa. Cilvēkiem var būt nepieciešams laiks, lai pielāgotos jaunajai realitātei, un katrs cilvēks sēro savā tempā.

6. "Jāturpina būt aizņemtam, lai novērstu domas par zaudējumu."

Realitāte: Lai gan daudzi mēģina izvairīties no sērām, paliekot aizņemti ar darbu, tas nav ilgtermiņa risinājums. Emocijas, kuras netiek izdzīvotas, var izpausties vēlāk, radot lielāku stresu un negatīvu ietekmi uz darba spēju un emocionālo veselību.

7. "Neļaut sev justies slikti."

Realitāte: Izlikšanās, ka viss ir kārtībā, var novest pie emocionālas izsīkuma un stresa. Sēras ir dabiska un nepieciešama reakcija uz zaudējumu, un neļaut sev justies slikti var tikai pagarināt dziedināšanas procesu.

8. "Sērot ir jāspēj vienam, bez palīdzības no citiem."

Realitāte: Atbalsta saņemšana no kolēģiem, draugiem vai ģimenes ir ļoti svarīga. Dalīšanās ar citiem un emocionāls atbalsts var palīdzēt vieglāk pārvarēt sēru procesu. Sērošana nav jāpārdzīvo vienatnē.

9. "Jābūt stipram un jātur savas emocijas iekšā."

Realitāte: Sēras nav vājuma pazīme. Patiesībā, stiprums bieži izpaužas spējā atzīt savas emocijas un lūgt palīdzību, kad tas ir nepieciešams. Emocionāla atklātība palīdz ātrāk atveseļoties.

10. "Negribu raudāt, jo tas liecina par vājumu."

Realitāte: Raudāšana ir normāla un veselīga reakcija uz zaudējumu. Tas palīdz emocionālai izlādei un var atvieglot emocionālo slogu. Raudāšana nenozīmē vājumu, bet gan cilvēciskumu un spēju izrādīt dziļas jūtas.

Sērošana darbā ir sarežģīts un individuāls process, kam nepieciešams laiks un izpratne.

Bieži vien labākais, ko varam darīt, ir būt blakus un ļaut cilvēkam izjust savas emocijas, nevis dot padomus. Ir svarīgi atbalstīt un saprast, ka katrs sēro savā tempā un veidā.