Rūpes par sevi jeb pašpalīdzība
Pēdējo gadu laikā ir notikušas krasas pārmaiņas mūsu ikdienas dzīvē - attālināta darba ieviešana, ierobežojumi un neziņa par nākotni. Straujas pārmaiņas rada spriedzi. Tādēļ svarīgi ir parūpēties pašam par sevi.
Globālā pandēmija ir paātrinājusi digitālās vides attīstību, līdz ar to klātienes darbs tiek pārnests uz tiešsaisti. Šajā transformācijas laikā nereti tiek piedzīvotas grūti izturamas emocijas (bailes, dusmas, u.c.). Pārmaiņu laikā nākas saskarties ar dažādām grūtībām, proti, finansiālām vai darba zaudējumiem. Būtiski uzsvērt, ka prasības pret mūsdienu darbinieku arī ir augušas, palielinājies ir arī darba apjoms, nepieciešams apgūt jaunas prasmes un risinājumus darbu veikšanai, jāatrod balanss starp darba un privāto dzīvi.
Emocijas un stress darba vidē bieži vien rodas no darba vides un tās prasībām - termiņu ievērošanas, komunikācijas, starppersonu attiecībām, atbildības un atbalsta trūkuma. Mūsdienu darbiniekam aktuāla profesionālā prasme ir stresa noturība – spēja tikt galā ar grūtībām, kā arī atgūties no tām.
Starp piecām nākotnes darbinieka prasmēm ir arī:
- Spēja pielāgoties pārmaiņām un konceptualizēt vairākas sarežģītas idejas vienlaikus;
- Spriedumu un lēmumu pieņemšana;
- Emocionālā un sociālā inteliģence.
Šajā pārmaiņu laikā svarīgi ir parūpēties pašiem par sevi. Rūpes par sevi jeb pašpalīdzība ir darbības, kas sekmē psiholoģisko labizjūtu un veselību (emself-care, self-help, self-care practices, self-help practices). Lai uzlabotu līdzsvaru dzīvē, būtiski pašpalīdzības metodes veikt regulāri.
🤔 Kāpēc pašpalīdzība ir svarīga?
Pašpalīdzība ir svarīga, jo tā tieši ietekmē tavu vispārējo labsajūtu un produktivitāti.
- Fiziskā un garīgā veselība
- Apmierinātība ar darbu
- Samazināts darba kavējums
- Stresa noturība
Pašpalīdzības neveikšana var izraisīt fizisku un garīgu izsīkumu.
Rūpējoties par sevi, tu jutīsies apmierināts ar savu darbu.
Regulāras pašpalīdzības aktivitātes var novērst izdegšanu un samazināt iespējamību pēkšņai saslimšanai.
Pašpalīdzība attīsta stresa noturību, tādējādi palīdzot labāk tikt galā ar dzīves izaicinājumiem un neveiksmēm.
Pašpalīdzības idejas vispārējai labklājībai
- Veic regulāras fiziskās aktivitātes
- Ievēro miega higiēnu
- Saņem sociālo atbalstu
- Smelies iedvesmu dabā
- Nodarbojies ar vaļaspriekiem
- Informē sev tuvos par saviem plāniem
- Ja nepieciešams, meklē profesionālu palīdzību
Iekļauj kustības savā dienā (piemēram, īsas pastaigas, stiepšanās vingrojumi, izbrauciens ar riteni).
Tiecies uz kvalitatīvu miegu katru nakti, izveido gulētiešanas rutīnu (piemēram, neizmanto telefonu pirms gulētiešanas, samazini apgaismojumu u.c.).
Pavadi laiku ar draugiem, ģimeni, kolēģiem un saņem atbalstu no sev tuviem cilvēkiem.
Piemēram, darbojies dārzā, ievāc dabas veltes vai klausies dabas skaņas.
Iesaisties aktivitātēs, kas sniedz tev prieku un relaksāciju.
Izmanto psiholoģiskās palīdzības pakalpojumus, piedalies atbalsta grupās, supervīzijās.
Pašpalīdzības ietekme uz profesionālo dzīvi
Profesionālajā jomā rūpes par sevi ir īpaši nozīmīgas. Pašpalīdzības trūkums var izraisīt izdegšanu, samazinātu apmierinātību ar darbu un samazinātu produktivitāti. Un otrādi, pašpalīdzības praktizēšana var uzlabot koncentrēšanos, radošumu un stresa noturību, atvieglojot ar darbu saistīto problēmu pārvarēšanu.
💡Idejas kā iekļaut rūpes par sevi darbā
- Novelc skaidras robežas
- Ieplāno regulāras atpūtas pauzes
- Laicīgi ieplāno un paņem atvaļinājumu
- Izveido ērtu darbvietu
- Praktizē apzinātību
- Lieto veselīgu un sabalansētu uzturu
- Saki "nē"
Skaidri definē savu darba laiku un personīgo laiku, ievēro to. Nenes darbu uz mājām, nepārbaudi e-pastus ārpus sava darba laika, neveic ar darbu saistītas lietas ārpus darba laika.
Izmanto tās, lai izstieptos, dotos pastaigā vai vienkārši atpūtinātu acis.
Parūpējies, lai tava darba vieta būtu ergonomiska un patīkama. Ērts krēsls, galds, piemērots apgaismojums, vide bez traucējošiem faktoriem, sakārtots galds, augi, nomierinoši priekšmeti u.c.
Piemēram, elpošanas vingrinājumu praktizēšana, īsas meditācijas, lai mazinātu stresu un uzlabotu fokusu.
Ēd sabalansētas maltītes un dzer pietiekami daudz ūdens. Parūpējies, lai pie rakstāmgalda būtu veselīgas uzkodas un ūdens pudele/ krūze.
Pirms apņemies veikt jaunu uzdevumu vai projektu, novērtē tā atbilstību tavai pašreizējai darba slodzei un prioritātēm. Apzinies savas robežas un atsakies no papildus uzdevumiem, kas var tevi pārslogot.
Pašpalīdzības stratēģijas
Pašpalīdzības stratēģija | Apraksts |
---|---|
Laika plānošana |
|
Veselības uzvedība |
|
Garīgās reliģiskās prakses |
|
Garīgās nereliģiskās prakses |
|
Sociālais atbalsts |
|
Būšana vienatnē un klusumā |
|
Rūpes par savu psiholoģisko labizjūtu |
|
Rekreācijas pasākumi |
|
Iedvesmas smelšanās dabā |
|
Profesionālā attīstība |
|
Personīgās un profesionālās dzīves balanss un savu jūtu, vajadzību apzināšanās |
|
Koleģiālais atbalsts |
|
Psiholoģiskais un profesionālais atbalsts |
|
❌ Kas var traucēt pilnvērtīgi veikt rūpes par sevi?
Dažreiz, lai pilnvērtīgi veiktu rūpes par sevi nākas saskarties ar dažādiem traucējošiem ieradumiem un domāšanas veidiem. Svarīgi ir atpazīt, apzināties šos paradumus un laika gaitā atteikties no tiem.
- Pārmērīga apņemšanās
- Perfekcionisms
- Iekšējais kritiķis
- Toksiskas attiecības
- Neveselīgi ieradumi
- Prokrastinācija
- Pielāgošanās citu vajadzībām
- Savu vajadzību ignorēšana
- Salīdzināšana
- Nereāli mērķi
- Vairāku uzdevumu veikšana
- Darbaholisms
Iemācieties pateikt "nē" papildu uzdevumiem vai pienākumiem, kas pārslogo tevi.
Tiekšanās pēc pilnības var būt nogurdinoša, izraisīt stresu un izdegšanu. Koncentrējies uz progresu, nevis uz nevainojamiem rezultātiem.
Aizstāj paškritiku ar līdzjūtību pret sevi. Iedrošini sevi ar pozitīviem apgalvojumiem un esi laipns pret sevi, it īpaši grūtos laikos.
Attālinies, norobežojies no cilvēkiem, kuri iztukšo tavu enerģiju vai negatīvi ietekmē tavu garīgo veselību.
Identificē un samazini ieradumus, kas negatīvi ietekmē tavu veselību, piemēram, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana vai slikti ēšanas paradumi.
Izvairies no uzdevumu un pienākumu novilcināšanas. Prokrastinācija var izraisīt nevajadzīgu stresu un trauksmi.
Pārtrauc citus likt par prioritāti, primāri rūpējies par savām vajadzībām un labklājību. Pastāvīga teikšana “jā” citu lūgumiem var iztukšot tavu enerģiju. Nosaki veselīgas robežas un saki “nē”, kad nepieciešams.
Pievērs uzmanību savām fiziskajām, emocionālajām un garīgajām vajadzībām. Pārliecinies, ka esi pietiekami izgulējies, paēdis, fiziski aktīvs u.c.
Izvairies salīdzināt sevi ar citiem - karjeras, dzīvesveida vai sasniegumu ziņā. Koncentrējies uz sevi un atzīmē savu progresu.
Uzstādi reālus, sasniedzamus mērķus un svini nelielas uzvaras.. Esi reālistisks attiecībā uz to, ko vari sasniegt.
Ir vilinoši darīt daudzas lietas vienlaikus, taču tas bieži samazina efektivitāti un palielina stresu. Nosaki uzdevumiem prioritātes un veic tos pēc svarīguma.
Pārmērīgs darbs ne vienmēr noved pie panākumiem. Sabalansē darbu ar atpūtu.
🌿 Pašpalīdzība nav savtīga, tā ir nozīmīga, lai saglabātu veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Avoti 📖:
- Mārtinsone, K., Mihailovs, I. J., Šmits, D., Mārtinsone, A., Ruža, A., Vanadziņš, I., Jansone-Ratinika, N., Kukle, G., Lietaviete, I., Brice, M., Majore-Dūšele, I., Paiča, I., Silkāne, V.,Zemvaldis, E., Akmane, E., Paupere, I., un Paičs, I. (2021). Pašpalīdzības un pašvadības iespēju arsenāls krīzes un transformāciju laikā: metodes ikvienam. Rīga: RSU.
- Quacquarelli Symonds. (2022, July 20). Future Skills You'll Need In Your Career By 2030.
- World Economic forum. (2020). The Future of Jobs Report 2020.
- World Health Organization. (2020, April 29). Doing What Matters in Times of Stress.