🌞🌑 Vai esi kādreiz pamanījis, ka ir daži kolēģi, kuri šķiet draudzīgi un jauki, bet aiz muguras dara pilnīgi pretējo? Iespējams tie ir tie kolēģi, kas veic pasīvo agresiju.
Kas ir pasīvās agresija?
Tā ir agresija, kas izpaužas netiešā, slēptā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši. Nespēja paust savas domas, izjūtas veselīgā un atklātā veidā.
Pasīvās agresijas veicējs cenšas kontrolēt, ievainot, diskreditēt citus, izvairoties no atbildības. Konfrontācijas gadījumā centīsies atbildību novelt uz kādu citu vai uz apstākļiem, attaisnot savu rīcību un minimizēt nodarījumu.
Kāpēc tā var rasties?
Pasīvā agresija var rasties no dažādiem pamatcēloņiem, gan personiskiem, gan situācijas - tā var būt reakcija neapmierinātām vajadzībām vai neatrisinātiem starppersonu konfliktiem.
- Bailes no konflikta, atklātas konfrontācijas
- Cīņa par varu
- Emocionālā izvairīšanās
- Komunikācijas prasmju trūkums
- Nedrošība
- Izvairīšanās no atbildības
- Uzmanības piesaistīšana
- Darba vides "normas"
Izvairīšanās no tiešas konfrontācijas vai konflikta. Cilvēki var justies neērti atklāti paust savas vajadzības, emocijas, bažas vai neapmierinātību, baidoties no konfrontācijas sekām.
Pasīvās agresijas veicēji cenšas kontrolēt situācijas vai cilvēkus. Slēpjot informāciju, novilcinot termiņus, viņi saglabā varas sajūtu.
Apspiestas dusmas vai aizvainojums var izraisīt pasīvo agresiju. Tā vietā, lai risinātu galveno cēloni, savas emocijas pasīvās agresijas veicēji novirza netieši.
Sliktas komunikācijas prasmes traucē tieši izteikt savas vajadzības vai bažas.
Nedrošības sajūta var izraisīt pasīvi agresīvu uzvedību.
Vilcinoties, izliekoties, ka nezina vai vainojot ārējos faktorus, pasīvās agresijas veicēji var izvairīties no atbildības par savām darbībām vai lēmumiem.
Dažos gadījumos pasīvi agresīva uzvedība var būt uzmanības piesaistīšana sev.
Dažās darba vietās pasīvi agresīva uzvedība tiek normalizēta. Cilvēki var pielāgojas šai kultūrai, attīstot pasīvo agresiju tālāk.
Kā tā var izpausties darba vidē?
- Klusēšana
- Neverbālā komunikācija
- Sarkasms
- Informācijas vai sadarbības slēpšana
- Izvairīšanās
- Tīša uzdevumu kavēšana, vilcināšanās
- Aprunāšana
- "Komplimenti"
Klusēšana, neiesaistīšanās sarunā, izlikšanās, ka nedzird otra teikto. Ignorēšana vai atteikšanās sazināties ar kolēģi.
Acu "izgriešana", mīmika, murmināšana vai nopūta, tā vietā, lai pateiktu, ko patiesībā domā.
Dzēlīgi joki, piezīmes, sarkasms gan publiski, gan privāti, lai kādu noniecinātu vai izsmietu, bieži vien humora aizsegā.
Informācijas vai sadarbības noklusēšana, informācijas nenodošana vai izkropļošana. Svarīgas informācijas noklusēšana, atstājot kolēģus neziņā.
Izlikšanās, ka nesaprot vai nezina problēmu, izvairīšanās no jebkādām tiešām diskusijām. Ilgstoša neatbildēšana uz ziņām vai darba uzdevumu nepildīšana, netiešs atteikums.
Termiņu neievērošana, aizmiršana, kļūdīšanās ar faktiem, nepilnīga uzdevumu veikšana, vilcināšanās pabeigt uzdevumus. Kļūdu radīšana, lai parādītu citu pēc iespējas no sliktās puses.
Baumu izplatīšana, lai grautu uzticību vai reputāciju. Aprunāšana aiz muguras, citu darba pazemināšana, padarīšana mazāk vērtīgu.
"Komplimentu" izteikšana, kas satur slēptu kritiku vai apvainojumus.
Daži piemēri, kā pasīvā agresija var izklausīties.
- "Tas taču bija tikai joks. Tu nesaproti manu humora izjūtu."
- "Es palikšu darbā ilgāk, lai pabeigtu šo projektu, jo šķiet, ka neviens cits neuztraucās par termiņiem."
- "Protams, es varu uzņemties vairāk darba. Nav jau tā, ka man būtu kaut kas cits, ko darīt."
- "Ak, tu dodies uz semināru? Droši vien ir forši atpūsties darba laikā."
- "Es nezināju, ka tev šī informācija ir nepieciešama."
- "Varbūt man vajadzētu aiziet no darba, tad jau tev te klātos labāk".
- "Tev ir paveicies, ka tu vienmēr zini visas atbildes. Kaut es būtu tik izcils kā tu."
- "Protams, es varu uzņemties tavus uzdevumus, kamēr tu paņem savu pagarināto atvaļinājumu. Nav jau tā, ka man ir dzīve ārpus darba."
- "Tu atkal agri dosies prom? Droši vien ir patīkami, ka ir tik elastīgs darba laiks, kamēr mums pārējem ir jāstrādā."
Sekas
Pasīvās agresijas uzvedības sekas var būt tālejošas un kaitēt gan indivīdiem, gan darba videi kopumā.
- Uzticības zudums
- Samazināta produktivitāte
- Pazemināta darba kvalitāte
- Kavēti, pārprasti, nenokomunicēti termiņi
- Stresa līmeņa pieaugums
- Ietekmēta sadarbība
- Var veidoties iekšējās intrigas, mikrogrupas, baumu izplatīšana
- Klientu apmierinātības līmeņa kritums
- Apslāpēta komunikācija - reālās problēmas paliek neatrisinātas
Ko darīt, saskaroties ar pasīvu agresiju?
- Atpazīsti uzvedību
- Risini problēmu tieši
- Esi klātesošos
- Nosaki robežas
- Koncentrējies uz risinājumiem
- Meklē atbalstu
Pirmais solis pasīvās agresijas risināšanā ir tās atpazīšana. Atpazīsti uzvedību (piemēram, sarkasms, ignorēšana, vilcināšanas) un tās ietekmi.
Ja iespējams, risini problēmu tieši ar personu, kas izrāda pasīvi agresīvu uzvedību. Izvēlies privātu vidi un izsaki savas bažas. Paud savas vajadzības, kā tu justos labāk. Uzdod tiešus jautājumus - Kāds bija šī teikuma mērķis? Ko tu ar to biji domājis?
Koncentrējies uz pašreizējo brīdi, izvairies no iesaistīšanās emocionālas reakcijās. Klausies aktīvi, pievēršot uzmanību tam, ko otrs saka. Nepiedāvā padomus un nenoraidi tos.
Nosaki skaidras robežas un paziņo par sekām turpmākai uzvedībai. Stingri, bet pieklājīgi aizstāvi savas robežas, jā tās pārkāpj.
Tā vietā, lai kavētos pie pasīvi agresīvas uzvedības negatīvajiem aspektiem, koncentrējies uz risinājumu meklēšanu, faktiem un konstruktīvu komunikāciju. Konfrontē, neļauj otrai pusei izmantot jokus, notikušā minimizēšanu.
Ja pasīvi agresīvā uzvedība saglabājas vai saasinās, meklē atbalstu no vadītāja, personāla nodaļas, darba aizsardzības specialista vai uzticama kolēģa. Meklē profesionālu palīdzību.
Pasīvā agresija var iedragāt uzticību, saziņu un sadarbību darba vietā, ja to nekontrolē. Pasīvā agresija ir toksiska. Veicinot veselīgu saziņu un konfliktu risināšanu darbavietā var mazināt pasīvās agresijas kaitīgo ietekmi un radīt drošu vidi.