Profesionālajā vidē ir svarīgi veicināt veselīgas attiecības un darba kultūru. Diemžēl, mobinga un bosinga gadījumi to var kavēt, radot toksisku un kaitīgu darba vidi.

Rakstā uzzināsi:
  1. Kas ir mobings un bosings
  2. Tā izpausmes
  3. Cēloņus un sekas
  4. Ko darīt gadījumā, ja esi mobinga upuris
  5. Ko darīt, lai novērstu mobingu

Kas ir mobings un bosings? Un kā tas izpaužas?

Mobings un bosings ir pastāvīga, sistēmiska psiholoģiskā vardarbība darba attiecībās.

👥 Mobings ir pret darbinieku veikta psiholoģiskā vardarbība darba vietā, kad viens vai vairāki kolēģi sistemātiski naidīgā veidā vēršas pret citu kolēģi, piemēram, pastāvīgas kritikas izteikšana, izslēgšana, baumu izplatīšana.

👨‍💼 Bosings ir mobings, ko realizē darba devējs vai vadība. Tā ir darba devēja ļaunprātīga vai autoritāra uzvedība, kas tiek veikta pret saviem padotajiem. Tas var ietvert pārmērīgu kontroli, manipulācijas, negodīgu kritiku, pazemošanu vai varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Mobings darba vietā var izpausties kā:

  • Komunikācijas ierobežošana

    Regulāra pārtraukšana, kliegšana vai publiska pazemošana, lamāšana, neadekvāta kritizēšana, tai skaitā privātās dzīves. Izslēgšana no kopējām sarakstēm, bloķēšana no iekšējiem komunikācijas tīkliem. Izslēdzoša uzvedība.

  • Attiecību ietekmēšana ar kolēģiem

    Ignorēšana, nesarunāšanās, netiek dota iespēja izteikties, neļauj citiem kolēģiem komunicēt ar darbinieku un iesaistīt. Darba vietas novietošana tālāk no kolēģiem. Tiesību ierobežošana, nevienlīdzīga attieksme.

  • Sociālā stāvokļa ietekmēšana

    Profesionālo spēju vai personīgo īpašību nonicināšana, apsmiešana, aprunāšana, apkaunošana. Baumu izplatīšana. Darbinieka balss, gaitas vai žestu atdarināšana. Uzdevumu deleģēšana, kas ir pretrunā ar darbinieka ētikas, morāles normām.

  • Darba kvalitātes ietekmēšana

    Nesamērīgs darba apjoms, neadekvāti termiņi, darba uzdevumi nav darbinieka kompetencē, tie pārsniedz darbinieka prasmes, tādējādi padarot darbinieku mazvērtīgāku, nekompetentu citu acīs. Vai pavisam pretēji - darba uzdevumu nedošana, bezjēdzīgi, mākslīgi radīti darba pienākumi/ uzdevumi, kuri ir par vieglu darbinieka prasmēm. Reputācijas kaitējums.

  • Veselības un dzīvības apdraudējums

    Darbinieka piespiešana veikt darbu veselībai kaitīgos apstākļos. Telefonisks terors (zvani, ziņas ārpus darba laika), draudu izteikšana. Manipulācija ar personu, personas kontrolēšana.

Mobinga upuris var būt ne tikai darba kolektīvs, bet arī priekšnieks vai darba vadītājs.

Mobings darba vietā var izpausties kā: Draudu izteikšana, manipulācija ar personu; Izslēdzoša uzvedība; Ignorēšana, nesarunāšanās; Tiesību ierobežošana; Nevienlīdzīga attieksme; Apsmiešana, aprunāšana; Profesionālo spēju vai personīgo īpašību nonicināšana; Publiska pazemošana; Regulāra pārtraukšana; Neadekvāta kritizēšana; Darba uzdevumu nedošana; Baumu izplatīšana; Nesamērīgs darba apjoms, neadekvāti termiņi; Darba uzdevumi nav darbinieka kompetencē.
Kas ir cēloņi?

Sākotnēji mobings ir spontāns un neapzināts, taču ar laiku tas kļūst par apzinātu psiholoģisko vardarbību. Mobingu var arī attīstīt vienveidīgs un garlaicīgs darbs.

Mobinga cēloņi darba vietā var būt dažādi, taču tos bieži izraisa tādi faktori kā:
  1. Atšķirības un konflikti

    2. Mobings var rasties no atšķirīgiem viedokļiem, personības iezīmēm, vērtībām vai personiskiem konfliktiem starp darbiniekiem (piemēram, darbinieks neiesaistās baumošanā, nerunā žargonā, ģērbjas citādāk).

  2. Organizācijas kultūra

    3. Toksiska vai konkurences darba kultūra, kas veicina agresiju, favorītismu vai atbildības trūkumu, var veicināt mobingu.

  3. Personīga vai profesionāla skaudība.

    4. Mobingu var izraisīt skaudības sajūta vai aizvainojums pret darbinieka prasmēm, sasniegumiem vai attiecībām darba vietā. Mobinga upuri var būt arī spēcīgākie darbinieki, kuri rada konkurenci kolēģiem vai vadītājam.

  4. Varas ļaunprātīga izmantošana.

    5. Vadītāja ļaunprātīga pilnvaru izmantošana.

  5. Komunikācijas un konfliktu risināšanas trūkums.

    6. Neadekvāti komunikācijas kanāli vai nespēja savlaicīgi un konstruktīvi risināt konfliktus var veicināt mobingu.

  6. Grupas dinamika un atbilstība.

    7. Dažos gadījumos darbinieki var iesaistīties mobinga uzvedībā, lai pielāgotos grupai vai saglabātu savu sociālo stāvokli darba vietā.

Kādas ir sekas?

Mobings atstāj sekas gan darbiniekam pret kuru tiek veikts mobings, gan darba videi kopumā.

  1. Ietekme uz emocionālo un psiholoģisko labklājību

    2. Paaugstināts stress, bailes, skumjas, izmisums, trauksme, pašvērtības samazināšanās, mazvērtības kompleksi, dzīvesprieka zudums, paaugstināta nervozitāte, nespēja koncentrēties, baiļu lēkmes, izdegšana, depresija, pat domas par pašnāvību u.c.

  2. Samazināta apmierinātība ar darbu un veiktspēja

    3. Produktivitātes, radošuma un vispārējā darba snieguma samazināšanās.

  3. Fiziskās veselības problēmas

    4. Paaugstināts stresa līmenis var izraisīt dažādas veselības problēmas, piemēram, bezmiegu, uztveres traucējumus, pazeminātas koncentrēšanās spējas, galvassāpes, gremošanas problēmas un novājinātu imūnsistēmu.

  4. Izolācija un atsvešināšanās

    5. Mobinga upuris var justies atstumts, neatbalstīts un atdalīts no saviem kolēģiem.

  5. Augsta darbinieku mainība

    6. Toksiska darba vide, ko raksturo mobings, var palielināt darbinieku mainību. Mobings uzņēmumos rada biežāku darbinieku mainību un zemāku kopējo produktivitāti.

  6. Komandas sadarbības mazināšanās

    7. Mobings var ietekmēt uzticību, sadarbību, darba vides kultūru un komandas darbu. Tādējādi radot nedrošības sajūtu un demotivējot pārējos kolēģus. Darbinieki var kļūt bailīgi paust savu viedokli vai iesaistīties atklātā saziņā.

  7. Uzņēmuma reputācija

    8. Ja mobinga gadījumi kļūst zināmi ārpus darba, tas var ietekmēt uzņēmuma reputāciju, potenciālos darba ņēmējus, attiecības ar klientiem.

Mobinga atpazīšana un risināšana ir ļoti svarīga, lai radītu veselīgu un produktīvu darba vidi. Darba devējiem jāveic pasākumi, lai novērstu mobingu, jāsniedz atbalsts mobinga upuriem, jāveicina ētiska, cieņpilna un empātiska darba kultūra.

Ko darīt, ja esi mobinga upuris?

Ja darba vietā esi mobinga upuris, ir svarīgi veikt pasākumus, lai aizsargātu sevi un meklētu atbalstu.

  1. Atzīsti situāciju

    2. Atzīsti, ka piedzīvo mobingu, un saproti, ka tā nav tava vaina. Problēmas atpazīšana ir pirmais solis tās risināšanā.

  2. Dokumentē incidentus

    3. Pieraksti visus mobinga gadījumus, tostarp datumus, laikus, uzvedības aprakstus un iesaistītās personas. Mobinga faktu var pierādīt ar saraksti e-pastā, telefonā, telefonsarunu ierakstiem, video un arī liecinieku sniegtajām ziņām par notikušo tiesību aizskārumu. Vācot pierādījums svarīgi atcerēties par personu datu aizsardzību. Tu drīksti ierakstīt slepenas sarunas, lai aizsargātu savas tiesības, taču tev nav tiesību šo ierakstu publicēt sociālajos tīklos vai izplatīt to kolēģiem. Vairāk lasi šeit: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-slepeni-ierakstit-sarunu-darba-vieta
    !! Lai gan mobingu ir iespējams pierādīt, tomēr mobinga upurim nav pienākums to darīt. To nosaka Darba likuma 29. panta trešā daļa, kas attiecās uz mobinga un bosinga gadījumiem. Darbinieks var norādīt uz apstākļiem vai darbībām, kas, viņaprāt, liecina par psiholoģiskās vardarbības izpausmēm. Savukārt, darba devējam ir pienākums pierādīt, ka netika pārkāptas darbinieka tiesības, ja to nevar pierādīt, tiek konstatēts mobings vai bosings. Tas attiecas ne tikai uz tiesvedības procesu, bet arī, ja darbinieks vēršas, piemēram, Valsts darba inspekcijā vai Tiesībsarga birojā.

  3. Meklē atbalstu

    4. Sazinies ar uzticamiem kolēģiem, draugiem vai ģimenes locekļiem, kuri var sniegt atbalstu. Dalīšanās pieredzē ar kādu, kuram uzticies, var palīdzēt mazināt izolētības sajūtu.

  4. Izproti darba vietas procedūras

    5. Iepazīsties ar savas darba vietas procedūrām attiecībā uz mobingu. Šīs zināšanas ļaus tev izprast savas tiesības un pieejamās tiesiskās aizsardzības iespējas.

  5. Ziņo par mobingu

    6. Ja jūties ērti un droši, ziņo par mobinga gadījumiem savam tiešajam vadītājam, personālvadības speciālistam, iestādēs vadībai, darba drošības speciālistam vai iestādes psihologam/ mediatoram. Sniedz viņiem dokumentētus pierādījumus un lūdz palīdzību.

  6. Meklē profesionālu palīdzību

    7. Ārpus darba meklē speciālistu atbalstu - juridisku, medicīnisku, psiholoģisku, emocionālu. Tas var palīdzēt saprast tavas tiesības, pārvarēšanas stratēģijas un iespējamos rīcības virzienus.

  7. Veic pašpalīdzības aktivitātes

    8. Veic pašpalīdzības metodes, iesaisties aktivitātēs, kas veicina relaksāciju, stresa mazināšanu un vispārējo labsajūtu. Tās var ietvert vingrinājumus, meditāciju, vaļaspriekus vai laika pavadīšanu ar atbalstošām personām ārpus darba.

  8. Izpēti ārējās iespējas

    9. Ja iekšējie pasākumi nespēj efektīvi novērst mobingu, apsver iespēju vērsies tiesību aizsardzības iestādēs: policijā, arodbiedrībā/profesionālajā organizācijā, Valsts darba inspekcijā, Tiesībsarga birojā vai tiesā. Jāsaprot, ko ar ziņošanu kādai no iestādēm vēlies panākt - atrisināt konfliktu, sodīt pārkāpēju, gūt kompensāciju vai rast emocionālu atvieglojumu. Tas palīdzēs saprast, kurā no iestādēm vērsties un ko darīt vispirms.

Mobinga risināšana prasa neatlaidību un drosmi. Ir ļoti svarīgi noteikt savu labklājību par prioritāti un veikt nepieciešamos pasākumus, lai sevi aizsargātu. Meklē atbalstu un apsver labāko rīcību, kas atbilst taviem personīgajiem apstākļiem un mērķiem. Emocionālā vardarbība, psiholoģiskas traumas un aizvainojumi nepazūd līdz ar mobinga fakta pierādīšanu, tam var būt nepieciešams papildus atbalsts un darbs ar sevi.

Kā novērst un risināt mobinga sākšanos?
Ja esi darba devējs:
  1. Veicini izpratni un izglīto

    2. Veicini izpratni un izglīto darbiniekus par mobingu un bosingu, to sekām un cieņpilnas darba vides nozīmi. Nodrošini apmācības par mobingu un konfliktu risināšanu.

  2. Pozitīvas kultūras veicināšana

    3. Veicini pozitīvu darba kultūru, atvērtu komunikāciju, empātiju un konstruktīvu atgriezenisko saiti starp darbiniekiem. Izstrādā un ievies darba vietas politiku, kas skaidri nosaka nulles toleranci pret mobingu vai diskrimināciju. Regulāri informē darbiniekus, nodrošinot, ka visi darbinieki saprot savas tiesības un pienākumus.

  3. Veicini ziņošanu un atbalstu

    4. Izveido drošu ziņošanas mehānismu, kas ļauj darbiniekiem konfidenciāli un anonīmi ziņot par mobinga vai bosinga gadījumiem. Piedāvā atbalstu, piemēram, profesionālu psiholoģisko un konsultatīvo atbalstu, lai sniegtu palīdzību mobingā cietušajam.

  4. Konfliktu risināšanas stratēģija

    5. Ievies konfliktu risināšanas procesus, lai ātri un objektīvi risinātu konfliktus un nesaskaņas.

  5. Regulāra darba vides novērtēšana

    6. Nepārtraukti novērtē darba vidi un darbinieku apmierinātību. Izmanto aptaujas, iegūsti atgriezenisko saiti un izmanto anonīmus ziņošanas kanālus. Neignorē “toksisku” uzvedību darba kolektīvā. Nodrošini profesionālu atbalstu (psihologs, supervizors, mediators, jurists u.c.) darbiniekiem, kas cieš no emocionālas vardarbības.

Ja esi darba ņēmējs:
  1. Veicini cieņu un iekļaušanu

    2. Veicini iekļaujošu darba kultūru, pieņem dažādību. Izturies pret kolēģiem ar cieņu, empātiju, godīgumu, ievēro pieklājības un ētikas normas.

  2. Atbalstoša uzvedība

    3. Esi atbalstošs kolēģis, piedāvā palīdzību, iedrošinājumu un konstruktīvu atgriezenisko saiti. Neiesaisties intrigās, aprunāšanā, baumu izplatīšanā.

  3. Iestājies pret mobingu

    4. Ja esi mobinga aculiecinieks vai tev ir aizdomas par to - neklusē, neesi pasīvs vērotājs! Uzrunā mobingā iesaistītās personas vai ziņo par incidentiem.

  4. Veicini izpratni un izglītošanu

    5. Piedalies apmācībās vai semināros par mobinga novēršanu. Dalies zināšanās ar kolēģiem par mobingu, tā sekām un veidiem, kā to novērst.

Aktualizējot mobinga un bosinga jautājumus uzņēmumi var veicināt veselīgu un iekļaujošu darba vidi. Lai izskaustu mobingu un veicinātu cieņu darba vietā ir nepieciešama visu iesaiste - gan darbinieku, gan vadības.

Avoti 📖: