Komunikācija

Komunikācija ir neatņemama sastāvdaļa katra cilvēka ikdienā. Tā norisinās gan verbāli, gan neverbāli. Efektivitāte un produktivitāte ir saistīta ar labām komunikācijas prasmēm. Komunikācijas procesā var rasties grūtības jeb komunikācijas barjeras, kas ietekmē komunikācijas kvalitāti.

Komunikācijas barjeras var iedalīt:

  1. Vides un fiziskās barjeras

    Laiks, telpa, vieta, saziņas platforma, veids, vides faktori (akustika, laika apstākļi, trokšņi), novirzošie ārējie faktori (spoža saule, tumšas telpas). Tai skaitā tehniskās barjeras - komunikācijas kanāls (tālrunis, videozvans) var pārtraukt vai daļēji deformēt informāciju.

  2. Semantiskās barjeras

    Atbilstoši vārdi, vārdu krājums un valoda (profesionālā terminoloģija, teicieni, žargoni). Saziņā lietotajai valodai un vārdu krājumam jābūt saprotamiem.

  3. Kultūras barjeras

    Atšķirīga izcelsme, paražas, nacionalitāte, uzskati, idejas, priekšstati, ētikas normas utt. Būtiski veidot izpratni un pieņemt citu persosonu atšķirīgās kultūras tradīcijas.

  4. Psiholoģiskās barjeras

    Psiholoģiska nesaderība starp komunikācijas dalībniekiem (dažādas rakstura iezīmes, dzimums, personiskās īpašības u.c.).

  5. Uztveres barjeras

    Rodas viedokļu atšķirību dēļ. Priekšstati par situāciju vai jautājumu vai problēmu. Informācija par faktiem, zināšanām, skaitļiem, aktualitāti un patiesību.

Komunikācijas barjeru pārvarēšana:

  1. Vienkāršas valodas lietošana

    Sazinoties vārdu lietojumam jābūt saprotamam, skaidram un vienkāršam. Saturam jābūt kodolīgam, jāizvairās no liekvārdības. Sarežģītu vārdu lietošana var radīt apjukumu, un no šādiem vārdiem ir jāizvairās.

  2. Aktīva klausīšanās

    Aktīva klausīšanās ir svarīgs efektīvas komunikācijas aspekts. Tā ietver acu kontakta veidošanu, precizējošu jautājumu uzdošanu, iesaistīšanos un uzmanības veltīšana sarunu biedram, klātesamību (telefona, e-pasta nelietošana u.c.).

  3. Uztveres atšķirību novēršana

    Jāpārliecinās vai visiem komunikācijas dalībniekiem ir vienota izpratne par komunikācijas saturu. Lai mazinātu uztveres barjeru jaunajiem kolēģiem, jāņem vērā viņu prasmes, kvalifikācija, iemaņas, zināšanas un attieksme. Jaunajiem darbiniekiem darba vietā jānodrošina atbilstošas apmācības un pilnveides programmas. Komunikācijas laikā ir svarīgi būt atvērtam un elastīgam.

  4. Spēja runāt neemocionāli par faktiem

    Nereti komunikācijas saturs tiek pausts emociju iespaidā, proti, saturs var tikt interpretēts nepareizi, vai arī tiek pausta informācija, ko cilvēks nemaz nevēlējās teikt. Lai varētu nodalīt emocijas no faktiem, jāattīsta emociju regulācijas prasmes.

  5. Atbilstoša saziņas veida izvēle

    Izvēlētajam saziņas līdzeklim jābūt atbilstošam konkrētajam mērķim. Proti, ja nepieciešams informēt par īsu paziņojumu, tad ieteicams to nodot mutiski (klātienes sarunā vai telefonsarunā) vai nosūtot īsziņu. Savukārt, informāciju, kas ir sarežģīta un gara, vēlams nodot rakstveidā, piemēram, ar elektroniskā pasta starpniecību.

Svarīgi komunikācijas prasmes attīstīt katram personīgi, lai veicinātu efektīvu komunikāciju kolektīvā.

Avoti 📖: