👻💼 "Spokošanās" jeb "izgaišana" (ghosting) darbā

"Spokošanās" jeb "izgaišana" (ghosting) tiek definēta kā pēkšņa saziņas pārtraukšana, neinformējot otru iesaistīto pusi par saziņas pārtraukšanas iemesliem.

"Spokošanās" atstāj negatīvu ietekmi uz psihisko veselību, radot emocionālos pārdzīvojumus. Daži pētnieki to raksturo kā pasīvi agresīvu emocionālas vardarbības veidu.

"Spokošanās" pazīmju noteikšana darbā var būt svarīga darba devējiem un kolēģiem, lai risinātu problēmas un uzturētu efektīvu saziņu.

Kāpēc tas notiek?

"Spokošanās" darbā var rasties dažādu iemeslu dēļ:

  • Neērtas sarunas
  • Izvairīšanās no sarežģītām vai neērtām sarunām.

  • Pārliecības trūkums
  • Darbinieki, kuriem trūkst pārliecības var izmantot "spokošanos", lai izvairītos no konfrontācijas. Tas var būt saistīts ar jautājumiem par darba slodzi vai darba attiecību izbeigšanu. Darbiniekiem var būt bailes no otras iesaistītas puses reakcijas.

  • Personiskas problēmas
  • Darbinieki var saskarties ar personiskām problēmām, kas ietekmē viņu spēju sazināties ar kolēģiem vai darba devēju.

  • Laika ierobežojumi
  • Noslogots laika grafiks, apgrūtina tūlītēju atbildi uz ziņām, ko dažkārt var interpretēt kā "spokošanos".

  • Izdegšana
  • Darbinieki, kas piedzīvo izdegšanu, var atteikties no ar darbu saistītās komunikācijas un pienākumu pildīšanas.

  • Neatbilstošas darba lomas
  • Darbiniekam var šķist, ka loma, kurā viņš ir, neatbilst viņa prasmēm vai interesēm.

  • Komunikācijas trūkums
  • Neefektīva vai neregulāra komunikācija ar darbiniekiem vai kolēģiem.

Šie ir tikai daži iespējamie "spokošanās" iemesli darbā, un faktiskie iemesli var ievērojami atšķirties atkarībā no apstākļiem.

Kā tas izpaužas darbā?
  • Pēkšņs saziņas trūkums, neatbildēšana uz ziņām
  • Ilgstoša neatbildēšana uz ziņām, e-pastiem vai zvaniem, atstājot neatrisinātas svarīgas problēmas vai uzdevumus. Tas var izpausties arī kā e-pasta saņemšanas neapstiprināšana.

  • Kavēti termiņi
  • Termiņu neievērošana, nesniedzot paskaidrojumus vai progresa ziņojumus par darbu.

  • Izvairīšanās
  • Izvairīšanās no mijiedarbības, sanāksmēm vai sarunām ar kolēģiem. Neierašanās uz plānotajām sapulcēm vai tikšanās reizēm bez iepriekšēja brīdinājuma.

  • Izolācija
  • Norobežošanās no komandas aktivitātēm, gan sociālajām, gan ar darbu saistītām.

  • Pēkšņa prombūtne
  • Bieža un neizskaidrojama prombūtne.

  • Profesionālo attiecību un tīklošanās pārtraukšana
  • Kolēģi vai nozares speciālisti var pārtraukt saziņu, apgrūtinot profesionālo attiecību uzturēšanu un kopšanu. Tas var ietekmēt sadarbības un karjeras izaugsmes iespējas.

  • Pēkšņa darba attiecību pārtraukšana
  • Darba attiecību pārtraukšana, neievērojot standarta darba pārtraukšanas procedūras, nepaziņojot par savu aiziešanu, pēkšņa neierašanās darbā.

Iepriekš minētās pazīmes var liecināt arī par citām problēmām, piemēram, izdegšanu, personīgām problēmām vai neapmierinātību ar darba vietu. Ja pamani "spokošanās" pazīmes uzsāc atklātu sarunu, lai izprastu kolēģa uzvedības iemeslus.

Ko darīt, ja saskaries ar "spokošanos" darbā?
  • Komunicē
  • Nosūti pieklājīgu un nekonfrontējošu ziņu vai e-pastu, paužot savas bažas un vēlmi saprast, kas varētu izraisīt komunikācijas pārtraukumu.

  • Dod laiku
  • Pēc tam, kad esi sazinājies, dod kolēģim kādu laiku atbildēt. Ņem vērā, ka viņš var saskarties ar personiskām vai profesionālām problēmām, kas ietekmē viņa spēju sazināties.

  • Dokumentē situāciju
  • Saglabā visus savus mēģinājumus sazināties ar personu, kā arī visas atbildes vai to trūkumu. Šī dokumentācija var būt vērtīga, ja ir nepieciešams eskalēt problēmu organizācijā.

  • Meklē atbalstu no kolēģiem
  • Runā ar saviem kolēģiem, lai noskaidrotu, vai viņi ir piedzīvojuši līdzīgu situāciju ar konkrēto personu. Kolēģi var Tevi atbalstīt.

  • Iesaisti vadītāju vai personāldaļu
  • Ja situācija turpinās un personas uzvedība negatīvi ietekmē Tavu darbu vai komandu, apsver iespēju iesaistīt savu vadītāju vai personāldaļu.

  • Izpēti alternatīvas
  • Ja situācija turpinās, apsver iespēju apspriest iespējamos risinājumus ar savu vadītāju. Tas var ietvert uzdevumu pārdalīšanu, komandu pārstrukturēšanu vai citu risinājumu atrašanu, kā samazināt "spokošanās" ietekmi.

  • Praktizē pašpalīdzību
  • "Spokošanās" pieredze darbā var būt emocionāli nogurdinoša. Atceries rūpēties par savu labsajūtu gan fiziski, gan garīgi un, ja nepieciešams, meklē atbalstu no draugiem, ģimenes vai supervizora.

Atklāta un efektīva komunikācija ir galvenais, lai atrisinātu darba vietas problēmas, un dažreiz sarežģīta saruna var palīdzēt noskaidrot pārpratumus un novest pie pozitīva rezultāta.

Ko darīt, lai Tu "ne-spokotu" kolēģi darbā?
  • Informē par savām gaidām un vēlmēm
  • Informē kolēģus kā vēlies, lai ar Tevi sazinās (saziņas veids, laika intervāls u.c.).

  • Komunicē
  • Padari saziņu par prioritāti. Savlaicīgi atbildi uz e-pastiem, ziņojumiem, pat ja vēlies tikai apstiprināt e-pasta saņemšanu un informēt, kad sniegsi detalizētāku atbildi.

  • Esi godīgs un atklāts
  • Ja paredzi, ka nebūsi pieejams vai ar aizkavēšanos atbildēsi uz kāda kolēģa ziņu, iepriekš informē par to viņu.

  • Izmanto koplietošanas kalendārus
  • Ja Tavā darba vietā izmanto koplietošanas kalendāru vai plānošanas rīkus, pielieto to, lai ieplānotu sapulces vai tikšanās. Tādējādi tiks informēti kolēģi par Tavu pieejamību.

  • Noskaidro pārpratumus
  • Ja rodas pārpratumi vai domstarpības, nekavējoties risini to, izmantojot atklātu un cieņpilnu saziņu. Izvairīšanās no problēmas var izraisīt apjukumu un komunikācijas kļūdas.

  • Ieplāno regulārus progresa ziņojumus
  • Iesaisties regulāras sanāksmēs ar kolēģiem, īpaši ilgtermiņa projektos. Tas nodrošina pastāvīgu komunikāciju un sadarbību.

  • Izmanto kopstrādes rīkus
  • Izmanto kopstrādes un projektu pārvaldības rīkus, piemēram, Slack, Trello vai Asana, lai saziņa būtu organizēta un pārredzama. Šie rīki var palīdzēt nodrošināt efektīvu komunikāciju un visu iesaistīto pušu informētību.

  • Praktizē aktīvo klausīšanos
  • Sapulcēs vai sarunās praktizē aktīvo klausīšanos. Pārliecinies, ka Tu pilnībā saproti, ko saka Tavi kolēģi, ja nepieciešams precizē. Tas samazina komunikācijas kļūdu iespējamību.

  • Vaicā atgriezenisko saiti
  • Aicini kolēģus sniegt atgriezenisko saiti par savu komunikācijas stilu un to, kā Tu to vari uzlabot.

Ja esi darba devējs, tad, lai izvairītos no "spokošanās" darbā, vari veikt šādas darbības:
  • Ja pieņem darbā jaunus darbiniekus - paātrini pieņemšanas procesu
  • Lēns darbā pieņemšanas process var novest pie tā, ka kandidāti zaudēs interesi un var izraisīt "spokošanos". Informē arī tos kandidātus, kurus neizvēlējies uz konkrēto vakanci.

  • Komunicē laicīgi un regulāri
  • Regulāra saziņa ar darbiniekiem var palīdzēt veidot uzticību un samazināt "spokošanās" iespējamību.

  • Kop darba vidi un kultūru
  • Veido darba vidi, kurā darbinieki jūtas droši un brīvi, lai apspriestu savas bažas un problēmas.