Emocijas
Cilvēks trešo daļu no savas dzīves pavada darbā (Vanadziņš u.c., 2021). Emocijas un stress profesionālajā dzīvē bieži vien rodas no darba vides un tās prasībām - termiņu ievērošana, komunikācija, starppersonu attiecības, atbildības un atbalsta trūkuma (Kantar, 2022).
Pēdējo gadu laikā strādājošos daudz vairāk kā agrāk ietekmē ārpus darba notiekošais (piemēram, neziņa un bailes par nākotni). Aktualizējušies jautājumi, kas saistīti ar privātās un darba dzīves līdzsvaru. Ilgstoši strādājot attālināti, nodarbinātajiem rodas vientulības izjūta (Vanadziņš u.c., 2021).
Supervīzijā svarīgi ir runāt par emocijām, kas rodas profesionālajā darbībā. Lai par ro runātu tiek izmantota supervīzijas izglītojošā un atbalstošā funkciju. Kā arī normalizēšanas princips, kas ir svarīgs, lai pieņemtu emocijas un tās nekategorizētu “labajās” un “sliktajās”.
Emocijas (emotions) ir ķermeņa reakcijas (fizioloģiskas, neiroloģiskas, uzvedības, verbālas), kas rodas, kad tiek pievērsta uzmanība, tiek reaģēts uz iekšējiem un ārējiem notikumiem, kas ir nozīmīgi. Emocijas mudina rīkoties. Tās var kaitēt, ja konkrētajā situācijā ir neatbilstošas intensitātes vai ilguma (Gross, 2014).
Emociju funkcijas
Emocija | Funkcija |
---|---|
Bailes | Signalizē par iespējamām briesmām un motivē iesaistīties aizsardzības reakcijā (piemēram, uzbrukt vai bēgt). Bailes motivē meklēt risinājumu vai drošu vidi. |
Dusmas | Signalizē par iespējamiem draudiem, netaisnību un robežu pārkāpšanu. Dusmas dod enerģiju un motivē rīkoties vai cīnīties un veikt pārmaiņas. |
Riebums | Signalizē par kaut ko kaitīgu vai toksisku (piemēram, sapuvušu pārtiku) un motivē mūs turēties tālāk no tā. Riebums nodrošina izdzīvošanu, palīdz izvairīties no nepatīkamām situācijām un motivē pārtraukt nelabvēlīgas attiecības. |
Skumjas | Signalizē par zaudējumu vai neveiksmi un nepieciešamību pēc palīdzības. Skumjas rosina rīkoties un motivē situāciju mainīt un sasniegt jaunus mērķus. |
Prieks | Signalizē, par lietām un notikumiem, kas ir svarīgi. Prieks virza mūs uz mērķu sasniegšanu, rada vēlmi rīkoties un attīsta motivāciju. Iedvesmo pieņemt apkārtējo pasauli. |
Kauns | Signalizē, ka mūsu uzvedība vai darbības var novest pie noraidīšanas vai izstumšanas. Motivē rīkoties, lai nodrošinātu savu piederību sabiedrībā vai grupā. Kauns pasargā no neapdomīgas rīcības. |
Vaina | Signalizē, ka mūsu uzvedība vai rīcība ir nodarījusi kaitējumu citiem (vai mums pašiem). Vaina cieši saistīta ar empātiju un rūpēm par citiem. Tā motivē labot nodarīto kaitējumu vai novērst tā rašanos nākotnē, piemēram, atvainojoties un atzīstot kļūdas. |
Interese | Palīdz ilgstoši fokusēties un noturēt uzmanību, attīstot prasmes un iemaņas. Motivē rīkoties, lai sasniegtu iecerēto. Attīsta zinātkāri, iztēli un fantāziju. |
(Irons, 2019)
Nereti cilvēkiem ir grūtības ar emocionālās pieredzes apzināšanu un emociju atpazīšanu. Pētījumi liecina, ka speciālists, kurš veic refleksiju, analizējot sevi un savas emocijas darbā, ir efektīvāks lēmumu pieņemšanā, savu vajadzību nošķiršanā no citu vajadzībām. Refleksijas rezultātā var labāk izprast savus kolēģus, apzināties savas rekcijas, izprast mijiedarbības, analizēt savas intervences un to rezultātus, un izzināt alternatīvas rīcības variantus (Poudžiunas u.c., 2017).
Ja ar profesionālo darbību saistītās emocijas netiek apzinātas, tas var novest pie profesionālās izdegšanas, darba efektivitātes samazināšanās, depresijas simptomiem, somatizācijas un trauksmes. Cilvēks var emocijas apzināties, bet nespēt izturēt vai regulēt. Emocijas var arī apspiest vai pārvirzīt no primārā objekta uz citu un izlādēt, piemēram, dusmas uz priekšnieku aiznest uz mājām un izlādēt uz tuviniekiem (Hawkins & Shohet, 2006; Mcwilliams, 2011).
Emociju regulācija tiek definēta kā spēja apzināties un izprast emocionālo pieredzi, pieņemt emocijas, kontrolēt impulsīvu uzvedību un izmantot situācijai atbilstošas ER stratēģijas, lai sasniegtu individuālos mērķus. Emociju regulācija notiek, modificējot emocionālo reakciju veidu, ilgumu, intensitāti un situācijas, kad emocijas tiek piedzīvotas (Gratz & Roemer, 2004; Gross, 2015). Septiņas adaptīvās emociju regulēšanas prasmes:
- spēja apzināties emocijas (awareness)
- spēja atpazīt un nosaukt emocijas(identifying and labeling)
- spēja saprast, kas ierosina un uztur konkrētas emocijas (understanding)
- spēja aktīvi pārveidot emocijas pēc tās intensitātes, ilguma (modification)
- spēja pieņemt un izturēt nepatīkamas emocijas, situācijās, kad tās nav iespējams mainīt (acceptance and tolerance)
- spēja konfrontēt situācijas, kas var izraisīt negatīvas emocijas (readiness to confront)
- spēja sevi atbalstīt stresa situācijās (effective self-support) (Berking & Whitley, 2014)
Emociju regulācija ietekmē labbūtību (Webb et al., 2012) un sociālās attiecības (Cameron & Overall, 2018), tai skaitā attiecībās ar darba kolēģiem (Hawkes & Neale, 2020). Apmierinātība ar darbu un laime ir saistīta ar emociju regulācijas prasmēm (Mérida-López et al., 2019). Labas emociju regulācijas prasmes palīdz cilvēkam būt apzinātākam, spēt pārvaldīt emocijas, zināt savas vajadzības un būt stresa situācijās noturīgākam (Berking & Whitley, 2014). Emociju regulācijas prasmju attīstīšana sekmē problēmu risināšanu racionāli un mērķtiecīgi (Pīpkalēja un Paiča, 2022).
Avoti 📖:
- Berking, M., & Whitley, B. (2014). The Adaptive Coping with Emotions Model (ACE Model). In: Affect Regulation Training: A Practitioners' Manual (pp. 19-29). Springer
- Cameron, L. D., & Overall, N. C. (2018). Suppression and expression as distinct emotion-regulation processes in daily interactions: Longitudinal and meta-analyses. Emotion, 18(4), 465-480.
- Gratz, K. L., & Roemer, L. (2004). Multidimensional Assessment of Emotion Regulation and Dysregulation: Development, Factor Structure, and Initial Validation of the Difficulties in Emotion Regulation Scale. Journal of Psychopathology and Behavioral Assessment, 26(1), 41-54.
- Gross, J. J. (2015). Emotion Regulation: Current Status and Future Prospects. Psychological Inquiry, 26(1), 1-26.
- Hawkes, A. J., & Neale, C. M. (2020). Mindfulness beyond wellbeing: Emotion regulation and team-member exchange in the workplace. Australian Journal of Psychology, 72(1), 20-30.
- 📚 Hawkins, P., & Shohet, Robin. (2006). PART ONE: The supervisee's perspective. In Supervision in the helping professions. Third edition (pp. 15-32). Open University Press.
- 📚 Irons, C. (2019). The Compassionate Mind Approach to Difficult Emotions: Using Compassion Focused Therapy. Robinson.
- Kantar. (2022, November 8). 76% strādājošo savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē kopumā pozitīvi, kamēr 18% - kopumā negatīvi.
- 📚 Mcwilliams, N. (2011). Psychoanalytic Diagnosis Understanding Personality Structure in the Clinical Process. The Guilford press.
- Mérida-López, S., Extremera, N., Quintana-Orts, C., & Rey, L. (2019). In pursuit of job satisfaction and happiness: Testing the interactive contribution of emotion-regulation ability and workplace social support. Scandinavian Journal of Psychology, 60(1), 59-66.
- Pīpkalēja, L. un Paiča, I. (2022). Emociju regulācijas un sociālo problēmu risināšanas prasmju saistības COVID-19 pandēmijas laikā. Society. Integration. Education=Sabiedrība. Integrācija. Izglītība, 8
- 📚 Poudžiunas, I., Antonsone, I., Kartupele, I. un Lauva, Z. (2017). Refleksija supervīzijā. No K. Mārtinsone un S. Mihailova (sast.), Supervīzija: Teorija. Pētījumi. Prakse (203. -226. lpp.). Rīgas Stradiņa universitāte
- Vanadziņš, I., Linde, A. A., Matisāne, L., Paegle, L., Rozentāle, S., Grīntāle, I., Arbidāne, I., Litavniece, L., Lonska, J. un Mietule, I. (2021). Izvērtējums un priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un / vai normatīvajos aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba vidi (tai skaitā attālinātajā darbā) COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos. Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē. VPP-COVID-2020/1-0013 Projekta papildus rezultāti Nr.31.
- Webb, T. L., Miles, E., & Sheeran, P. (2012). Dealing with feeling: A meta-analysis of the effectiveness of strategies derived from the process model of emotion regulation. Psychological Bulletin, 138(4), 775-808.