Darbs no mājām

Pandēmijas ietekmē liela daļa darba ņēmēju sāka strādāt attālināti, vai daļēji attālināti. Lai gan pandēmija un ierobežojumi šobrīd ir atcelti, tomēr darbinieki joprojām nereti izvēlās strādāt attālināti. Arvien biežāk darbinieki novērtē attālinātā darba priekšrocības un labprāt savu profesionālo darbību veic ārpus biroja telpām. Mūsdienās darbinieki pieprasa lielāku darba laika un vietas elastību, lai varētu strādāt, kur un kad vēlās (Trevor & Holweg, 2022).

Produktīva attālināta darba pamatā ir efektīva komunikācija. Ja netiek piekopta efektīva komunikācija, var rasties komunikācijas kļūmes, slikta informācijas plūsma, zināšanu trūkums un šķēršļi produktīvam komandas darbam (Eiropas Komisija, 2021).

Galvenie izaicinājumi attālinātam darbam vai hibrīddarbam (daļa darba tiek veikta klātienē darba vietā, daļa attālināti) - piederības sajūtas uzturēšana, sekmīgas komunikācijas veicināšana, uzticēšanās darbiniekiem, vides maiņa, vientulības sajūta (kolēģu klātbūtnes trūkums), piemēroti darba apstākļi (galds, apgaismojums, u.c.), darba laika ievērošana (Kantar, 2022; World Economic forum, 2020). Savukārt, galvenie ieguvumi attālinātam darbam ir elastīgs darba grafiks, iespēja strādāt no jebkuras vietas, laika un izmaksu ekonomija, produktivitātes uzlabošana, darba nepārtrauktības nodrošināšana (World Economic forum, 2020).

Hibrīddarbam un attālinātam darbam ir savi ieguvumi, taču svarīgi atzīmēt, ka daļai cilvēku šis nav piemērots darba modelis un ir nepieciešams klātienes darbs un saziņa ar kolēģiem klātienē.

Ilgtermiņā strādājot attālināti vai hibrīddarba veidā var rasties dažādi potenciālie riski:
Psihoemocionālie riski: Komandas gara zudums; Izolēšanās un noslēgšanās; Emocionāla un fiziska pārslodze; Izdegšana, vientulība; Pašdisciplīnas problēmas; Depresija; Atsvešinātība, motivācijas līmeņa pazemināšanās; Nenoteiktība un neziņa; Koncentrēšanās spēju pazemināšanās; Nomāktība; Paaugstināts stresa līmenis; Trauksmes sajūta; Dzīvās komunikācijas trūkums. Darba procesu organizācijas riski: Darba organizācijas problēmas; Darba efektivitātes pazemināšanās; Darba kvalitātes pazemināšanās; Darba izpildes un novērtējuma problēmas; Nesasniedzamība no klientu puses; Pieradums pie attālināta darba; Informācijas aprites pasliktināšanās. Darba vides riski: Darba un privātās dzīves saplūšana; Mājas dzīves apstākļu ietekme uz darbu; Neergonomiska darba vide; Atkarība no tehnoloģijām; Darba izmaksu strātājot mājās segšanas jautājums; Fiziskās veselības problēmas; Neveselīgs dzīves veids; Mazkustīgums.

Attālināts darbs ietekmē biroja darbinieku mazkustīgu uzvedību (Hallman et.al., 2022), tādēļ ir būtiski parūpēties par ergonomisku darba vietu un fiziskām aktivitātēm darba laika pauzēs vai pēc darba. Strādājot attālināti jāpievērš uzmanība: apgaismojumam, galda un krēsla parametriem, acu un ķermeņa atpūtināšanai, paužu ieplānošanai starp sapulcēm, darba laika grafika ievērošanai (nepārstrādāties) un aktivitāšu ieplānošanai. Lai parūpētos par savu labbūtību strādājot attālināti var piekopt dažus praktiskus soļus, piemēram, ievērot noteikto darba laiku, praktizēt fiziskās aktivitātes, apzināti ieplānot atpūtas pauzes, ievērot robežas starp privāto un profesionālo dzīvi, apzināt profesionālā stresa iemeslus, saņemt atbalstu un palīdzību no kolēģiem. Ja rodas izaicinājumi un grūtības saistībā ar attālināto darbu svarīgi ir arī saņemt psiholoģisko un profesionālo atbalstu, tai skaitā supervīzijas konsultāciju.